Lielākajai daļai kultūru ecēšana ir ideāla nezāļu iznīcināšanas metode. Pat ja nezāļu iznīcināšana netiek veikta pilnā apjomā, nezāles ir novājinātas un ierobežotas turpmākajai augšanai. Ecēšas var izmantot visās augsnēs, un tās ir īpaši piemērotas stipri sablīvētām augsnēm.
Papildus nezāļu iznīcināšanai un nezāļu sēklu samazināšanai, mehāniskā zemes rušināšana ļauj samazināt kaitēkļus un samazināt kultūraugu slimību risku. Augsnes ventilācija nodrošina labu mitruma apmaiņu starp gaisu un augsni un tādējādi veicina kultūraugu attīstību. Zemes garoza tiek iznīcināta vai sasmalcināta, tādējādi tiek samazināta erozija, un pateicoties labākai mikrobioloģiskai aktivitātei, tiek veicināta mineralizācija. Augsnē būs vieglāk pieejams gaiss, kas nepieciešams vēlamajām aerobajām baktērijām, kā arī augu saknes veiksmīgāk spēs uzņemt dažādus mikroelementus, kā piemēram mangānu.
Kultūraugiem būs lielāka raža, jo ievērojami varēsiet samazināt herbicīdu lietošanu, kuri ne tikai ierobežo nezāļu attīstību, bet rada “stresu” arī kultūraugiem.
Šī vecā labā lauksaimniecības metode palīdz arī uzlabot augsnes virsmas stāvokli un
atvieglot ūdens iekļūšanu un augu sakņu attīstību.
Klasiskās ecēšas – apgrūtina un samazina nezāļu attīstību. Sausākos apstākļos nezāles tiek ievērojami iznīcinātas, īpaši vieglās augsnēs. Ļoti labi piemērots bioloģiskās saimniecībās kā efektīvs nezāļu apkarošanas veids labības un kukurūzas sējumos.
Mitras un aukstas ziemas noved pavasaros pie nedzīvas, appelējušas virskārtas gandrīz visos ziemāju laukos. Tas nodrošina ideālu vidi fuzārijas sēnītei. Lai novērstu šīs problēmas, atmirušo augu atliekas būtu jālikvidē pēc iespējas agrāk.
Agros pavasaros ecējot ziemāju kultūras, tiks izjaukta sniega pelējuma izveidotā kārta. Rezultātā augi ātrāk un vieglāk attīstīsies. Vēlamo aerobo baktēriju ietekmē augi ir izturīgāki pret dažādām slimībām, kā rezultātā tie attīstās veselīgāki un vasaras periodā būs nepieciešams mazāk izmantot fungicīdus.
Sējumu ecēšana labību sējumos bioloģiskajos laukos ir galvenā no fizikālo nezāļu ierobežošanas metožu klāsta. Galvenā, plašāk lietotā, ieteiktā, tomēr – nebūt ne bez trūkumiem, jo ecēšanas procesā (ko tradicionāli veic sējas virzienam pa diagonāli) tāpat kā nezālēm tiek traumēti arī labību dīgsti. Cik lielā mērā, tas, protams, atkarīgs no daudziem faktoriem: pamatkultūras attīstības stadijas (arī sugas un šķirnes), vides apstākļiem (mitrums, temperatūra), nezāļu fona un sugu sastāva.
Ecēšana paredzēta augsnes virsslāņa irdināšanai, nezāļu iznīcināšanai, sējumu augšanas apstākļu uzlabošanai. Vienā braucienā tiek uzirdināts augsnes virsslānis – tā tiek apturēta mitruma iztvaikošana, sajaukta atmirusī biomasa.
Pavasarī, ecējot ziemāju sējumus, tiek izlīdzināti kurmju rakumi, zemē iestrādātas bojā gājušās augu daļas un apstrādāta augsnes virskārta – tā tiek apturēta mitruma iztvaikošana no augsnes sausā laikā. Saimnieki apgalvo, ka, ieecējot augsnē mēslojumu, ziemāji to izmanto labāk. Ecēšanas efektivitāte ir atkarīga no laika apstākļiem. Vislabāk ecēt, kad augsnes virskārta ir izžuvusi un drūpoša.
Sējumu zaru ecēšu izmantošanas iespējas:
- Ziemāju sējumos agrā pavasarī sniega pelējuma likvidācijai, augsnes aerācijai, nezāļu samazināšanai.
- Vasarāju ecēšana pirms sadīgšanas, vai 3-4 lapu stadijā – nezāļu apkarošanai.
- Efektīvs un lēts slāpekļa minerālmēslu ierušināšanas veids, vienlaicīgi ar augsnes aerāciju un nezāļu ierobežošanu.
- Pēc labības kulšanas nezāļu sēklu dīgšanas provocēšanai – samazina nezāļu daudzumu nākamajā gadā gan ziemājiem, gan vasarājiem
